Šis ir stāsts par Abdulu Halimu al-Attaru, vienu no daudzajiem sīriešu bēgļiem, kuru karš piespiedis pamest mājas.
Viņš četrus mēnešus nodzīvoja bēgļu nometnē Beirūtā, Libānā, kur devās uz ielas pārdot pildspalvas, lai vismaz kādu nieku nolenītu un varētu pabarot savu četrus gadus veco meitu.
Kādu dienu viņam gāja garām fotogrāfs… Un drīz pēc tam viņa un arī meitas dzīve vēlreiz apgriezās kājām gaisā.
Lai uzzinātu, kas notika tālāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Jo mazāk par to stāstīsiet apkārtējiem, jo lielāku mieru un laimi sajutīsietby Rinalds Bergmanis
- Uzlika kakla siksnu un baroja ar nepiemērotu pārtiku: Krāslavas novada vietējie iedzīvotāji rīkojušies nesaprotami un nosodāmiby Laura Andersone
- Lūdzu Kārlim izremontēt mūsu dzīvokli jau 20 gadus – noguris, nav laika… Bet visu savu brīvo laiku viņš veltī kādai citaiby Laura Andersone