Šis ir stāsts par Abdulu Halimu al-Attaru, vienu no daudzajiem sīriešu bēgļiem, kuru karš piespiedis pamest mājas.
Viņš četrus mēnešus nodzīvoja bēgļu nometnē Beirūtā, Libānā, kur devās uz ielas pārdot pildspalvas, lai vismaz kādu nieku nolenītu un varētu pabarot savu četrus gadus veco meitu.
Kādu dienu viņam gāja garām fotogrāfs… Un drīz pēc tam viņa un arī meitas dzīve vēlreiz apgriezās kājām gaisā.
Lai uzzinātu, kas notika tālāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Bērni un mazbērni nevarēja ierasties uz vecmāmiņas dzimšanas dienu: es izdomāju plānu, kā glābt svētkusby Rinalds Bergmanis
- Kaķis nejauši nogāza vīra telefonu – tajā brīdī uz ekrāna uzplaiksnīja ziņa: “Labrīt, dārgais…”by Rinalds Bergmanis
- Vienkāršs mēslojums un redīsi izaugs lieli – ražu nebūs kur liktby Anete Vītola